Definify.com
Definition 2025
alleviaturus
alleviaturus
Latin
Participle
alleviātūrus m (feminine alleviātūra, neuter alleviātūrum); first/second declension
- about to alleviate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | alleviātūrus | alleviātūra | alleviātūrum | alleviātūrī | alleviātūrae | alleviātūra | |
| genitive | alleviātūrī | alleviātūrae | alleviātūrī | alleviātūrōrum | alleviātūrārum | alleviātūrōrum | |
| dative | alleviātūrō | alleviātūrō | alleviātūrīs | ||||
| accusative | alleviātūrum | alleviātūram | alleviātūrum | alleviātūrōs | alleviātūrās | alleviātūra | |
| ablative | alleviātūrō | alleviātūrā | alleviātūrō | alleviātūrīs | |||
| vocative | alleviātūre | alleviātūra | alleviātūrum | alleviātūrī | alleviātūrae | alleviātūra | |