Definify.com
Definition 2025
allocuturus
allocuturus
Latin
Participle
allocūtūrus m (feminine allocūtūra, neuter allocūtūrum); first/second declension
- about to address
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | allocūtūrus | allocūtūra | allocūtūrum | allocūtūrī | allocūtūrae | allocūtūra | |
| genitive | allocūtūrī | allocūtūrae | allocūtūrī | allocūtūrōrum | allocūtūrārum | allocūtūrōrum | |
| dative | allocūtūrō | allocūtūrō | allocūtūrīs | ||||
| accusative | allocūtūrum | allocūtūram | allocūtūrum | allocūtūrōs | allocūtūrās | allocūtūra | |
| ablative | allocūtūrō | allocūtūrā | allocūtūrō | allocūtūrīs | |||
| vocative | allocūtūre | allocūtūra | allocūtūrum | allocūtūrī | allocūtūrae | allocūtūra | |