Definify.com
Definition 2024
alternativus
alternativus
Latin
Adjective
alternātīvus m (feminine alternātīva, neuter alternātīvum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | alternātīvus | alternātīva | alternātīvum | alternātīvī | alternātīvae | alternātīva | |
| genitive | alternātīvī | alternātīvae | alternātīvī | alternātīvōrum | alternātīvārum | alternātīvōrum | |
| dative | alternātīvō | alternātīvō | alternātīvīs | ||||
| accusative | alternātīvum | alternātīvam | alternātīvum | alternātīvōs | alternātīvās | alternātīva | |
| ablative | alternātīvō | alternātīvā | alternātīvō | alternātīvīs | |||
| vocative | alternātīve | alternātīva | alternātīvum | alternātīvī | alternātīvae | alternātīva | |