Definify.com
Definition 2025
alumnaturus
alumnaturus
Latin
Participle
alumnātūrus m (feminine alumnātūra, neuter alumnātūrum); first/second declension
- about to educate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | alumnātūrus | alumnātūra | alumnātūrum | alumnātūrī | alumnātūrae | alumnātūra | |
| genitive | alumnātūrī | alumnātūrae | alumnātūrī | alumnātūrōrum | alumnātūrārum | alumnātūrōrum | |
| dative | alumnātūrō | alumnātūrō | alumnātūrīs | ||||
| accusative | alumnātūrum | alumnātūram | alumnātūrum | alumnātūrōs | alumnātūrās | alumnātūra | |
| ablative | alumnātūrō | alumnātūrā | alumnātūrō | alumnātūrīs | |||
| vocative | alumnātūre | alumnātūra | alumnātūrum | alumnātūrī | alumnātūrae | alumnātūra | |