Definify.com
Definition 2024
amandatus
amandatus
Latin
Participle
āmandātus m (feminine āmandāta, neuter āmandātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | āmandātus | āmandāta | āmandātum | āmandātī | āmandātae | āmandāta | |
| genitive | āmandātī | āmandātae | āmandātī | āmandātōrum | āmandātārum | āmandātōrum | |
| dative | āmandātō | āmandātō | āmandātīs | ||||
| accusative | āmandātum | āmandātam | āmandātum | āmandātōs | āmandātās | āmandāta | |
| ablative | āmandātō | āmandātā | āmandātō | āmandātīs | |||
| vocative | āmandāte | āmandāta | āmandātum | āmandātī | āmandātae | āmandāta | |