Definify.com
Definition 2024
ambulaturus
ambulaturus
Latin
Participle
ambulātūrus m (feminine ambulātūra, neuter ambulātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ambulātūrus | ambulātūra | ambulātūrum | ambulātūrī | ambulātūrae | ambulātūra | |
| genitive | ambulātūrī | ambulātūrae | ambulātūrī | ambulātūrōrum | ambulātūrārum | ambulātūrōrum | |
| dative | ambulātūrō | ambulātūrō | ambulātūrīs | ||||
| accusative | ambulātūrum | ambulātūram | ambulātūrum | ambulātūrōs | ambulātūrās | ambulātūra | |
| ablative | ambulātūrō | ambulātūrā | ambulātūrō | ambulātūrīs | |||
| vocative | ambulātūre | ambulātūra | ambulātūrum | ambulātūrī | ambulātūrae | ambulātūra | |