Definify.com
Definition 2024
anathematizatus
anathematizatus
Latin
Participle
anathematīzātus m (feminine anathematīzāta, neuter anathematīzātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | anathematīzātus | anathematīzāta | anathematīzātum | anathematīzātī | anathematīzātae | anathematīzāta | |
| genitive | anathematīzātī | anathematīzātae | anathematīzātī | anathematīzātōrum | anathematīzātārum | anathematīzātōrum | |
| dative | anathematīzātō | anathematīzātō | anathematīzātīs | ||||
| accusative | anathematīzātum | anathematīzātam | anathematīzātum | anathematīzātōs | anathematīzātās | anathematīzāta | |
| ablative | anathematīzātō | anathematīzātā | anathematīzātō | anathematīzātīs | |||
| vocative | anathematīzāte | anathematīzāta | anathematīzātum | anathematīzātī | anathematīzātae | anathematīzāta | |