Definify.com
Definition 2024
angariaturus
angariaturus
Latin
Participle
angariātūrus m (feminine angariātūra, neuter angariātūrum); first/second declension
- about to commandeer
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | angariātūrus | angariātūra | angariātūrum | angariātūrī | angariātūrae | angariātūra | |
| genitive | angariātūrī | angariātūrae | angariātūrī | angariātūrōrum | angariātūrārum | angariātūrōrum | |
| dative | angariātūrō | angariātūrō | angariātūrīs | ||||
| accusative | angariātūrum | angariātūram | angariātūrum | angariātūrōs | angariātūrās | angariātūra | |
| ablative | angariātūrō | angariātūrā | angariātūrō | angariātūrīs | |||
| vocative | angariātūre | angariātūra | angariātūrum | angariātūrī | angariātūrae | angariātūra | |