Definify.com
Definition 2024
angulaturus
angulaturus
Latin
Participle
angulātūrus m (feminine angulātūra, neuter angulātūrum); first/second declension
- about to corner
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | angulātūrus | angulātūra | angulātūrum | angulātūrī | angulātūrae | angulātūra | |
| genitive | angulātūrī | angulātūrae | angulātūrī | angulātūrōrum | angulātūrārum | angulātūrōrum | |
| dative | angulātūrō | angulātūrō | angulātūrīs | ||||
| accusative | angulātūrum | angulātūram | angulātūrum | angulātūrōs | angulātūrās | angulātūra | |
| ablative | angulātūrō | angulātūrā | angulātūrō | angulātūrīs | |||
| vocative | angulātūre | angulātūra | angulātūrum | angulātūrī | angulātūrae | angulātūra | |