Definify.com
Definition 2025
anhelatus
anhelatus
Latin
Participle
anhēlātus m (feminine anhēlāta, neuter anhēlātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | anhēlātus | anhēlāta | anhēlātum | anhēlātī | anhēlātae | anhēlāta | |
| genitive | anhēlātī | anhēlātae | anhēlātī | anhēlātōrum | anhēlātārum | anhēlātōrum | |
| dative | anhēlātō | anhēlātō | anhēlātīs | ||||
| accusative | anhēlātum | anhēlātam | anhēlātum | anhēlātōs | anhēlātās | anhēlāta | |
| ablative | anhēlātō | anhēlātā | anhēlātō | anhēlātīs | |||
| vocative | anhēlāte | anhēlāta | anhēlātum | anhēlātī | anhēlātae | anhēlāta | |