Definify.com
Definition 2024
annihilaturus
annihilaturus
Latin
Participle
annihilātūrus m (feminine annihilātūra, neuter annihilātūrum); first/second declension
- about to annihilate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | annihilātūrus | annihilātūra | annihilātūrum | annihilātūrī | annihilātūrae | annihilātūra | |
| genitive | annihilātūrī | annihilātūrae | annihilātūrī | annihilātūrōrum | annihilātūrārum | annihilātūrōrum | |
| dative | annihilātūrō | annihilātūrō | annihilātūrīs | ||||
| accusative | annihilātūrum | annihilātūram | annihilātūrum | annihilātūrōs | annihilātūrās | annihilātūra | |
| ablative | annihilātūrō | annihilātūrā | annihilātūrō | annihilātūrīs | |||
| vocative | annihilātūre | annihilātūra | annihilātūrum | annihilātūrī | annihilātūrae | annihilātūra | |