Definify.com

Definition 2024


annitens

annitens

Latin

Participle

annītēns m, f, n (genitive annītentis); third declension

  1. striving

Inflection

Third declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
nominative annītēns annītentēs annītentia
genitive annītentis annītentium
dative annītentī annītentibus
accusative annītentem annītēns annītentēs annītentia
ablative annītente, annītentī1 annītentibus
vocative annītēns annītentēs annītentia

1When used purely as an adjective.