Definify.com
Definition 2024
annodaturus
annodaturus
Latin
Participle
annōdātūrus m (feminine annōdātūra, neuter annōdātūrum); first/second declension
- Alternative form of adnōdāturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | annōdātūrus | annōdātūra | annōdātūrum | annōdātūrī | annōdātūrae | annōdātūra | |
| genitive | annōdātūrī | annōdātūrae | annōdātūrī | annōdātūrōrum | annōdātūrārum | annōdātūrōrum | |
| dative | annōdātūrō | annōdātūrō | annōdātūrīs | ||||
| accusative | annōdātūrum | annōdātūram | annōdātūrum | annōdātūrōs | annōdātūrās | annōdātūra | |
| ablative | annōdātūrō | annōdātūrā | annōdātūrō | annōdātūrīs | |||
| vocative | annōdātūre | annōdātūra | annōdātūrum | annōdātūrī | annōdātūrae | annōdātūra | |