Definify.com
Definition 2024
annotaturus
annotaturus
Latin
Participle
annotātūrus m (feminine annotātūra, neuter annotātūrum); first/second declension
- Alternative form of adnotāturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | annotātūrus | annotātūra | annotātūrum | annotātūrī | annotātūrae | annotātūra | |
| genitive | annotātūrī | annotātūrae | annotātūrī | annotātūrōrum | annotātūrārum | annotātūrōrum | |
| dative | annotātūrō | annotātūrō | annotātūrīs | ||||
| accusative | annotātūrum | annotātūram | annotātūrum | annotātūrōs | annotātūrās | annotātūra | |
| ablative | annotātūrō | annotātūrā | annotātūrō | annotātūrīs | |||
| vocative | annotātūre | annotātūra | annotātūrum | annotātūrī | annotātūrae | annotātūra | |