Definify.com
Definition 2024
annumeraturus
annumeraturus
Latin
Participle
annumerātūrus m (feminine annumerātūra, neuter annumerātūrum); first/second declension
- Alternative form of adnumerāturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | annumerātūrus | annumerātūra | annumerātūrum | annumerātūrī | annumerātūrae | annumerātūra | |
| genitive | annumerātūrī | annumerātūrae | annumerātūrī | annumerātūrōrum | annumerātūrārum | annumerātūrōrum | |
| dative | annumerātūrō | annumerātūrō | annumerātūrīs | ||||
| accusative | annumerātūrum | annumerātūram | annumerātūrum | annumerātūrōs | annumerātūrās | annumerātūra | |
| ablative | annumerātūrō | annumerātūrā | annumerātūrō | annumerātūrīs | |||
| vocative | annumerātūre | annumerātūra | annumerātūrum | annumerātūrī | annumerātūrae | annumerātūra | |