Definify.com
Definition 2025
anteiturus
anteiturus
Latin
Participle
anteitūrus m (feminine anteitūra, neuter anteitūrum); first/second declension
- about to precede
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | anteitūrus | anteitūra | anteitūrum | anteitūrī | anteitūrae | anteitūra | |
| genitive | anteitūrī | anteitūrae | anteitūrī | anteitūrōrum | anteitūrārum | anteitūrōrum | |
| dative | anteitūrō | anteitūrō | anteitūrīs | ||||
| accusative | anteitūrum | anteitūram | anteitūrum | anteitūrōs | anteitūrās | anteitūra | |
| ablative | anteitūrō | anteitūrā | anteitūrō | anteitūrīs | |||
| vocative | anteitūre | anteitūra | anteitūrum | anteitūrī | anteitūrae | anteitūra | |