Definify.com
Definition 2024
apologaturus
apologaturus
Latin
Participle
apologātūrus m (feminine apologātūra, neuter apologātūrum); first/second declension
- about to reject
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | apologātūrus | apologātūra | apologātūrum | apologātūrī | apologātūrae | apologātūra | |
| genitive | apologātūrī | apologātūrae | apologātūrī | apologātūrōrum | apologātūrārum | apologātūrōrum | |
| dative | apologātūrō | apologātūrō | apologātūrīs | ||||
| accusative | apologātūrum | apologātūram | apologātūrum | apologātūrōs | apologātūrās | apologātūra | |
| ablative | apologātūrō | apologātūrā | apologātūrō | apologātūrīs | |||
| vocative | apologātūre | apologātūra | apologātūrum | apologātūrī | apologātūrae | apologātūra | |