Definify.com
Definition 2024
appariturus
appariturus
Latin
Participle
appāritūrus m (feminine appāritūra, neuter appāritūrum); first/second declension
- about to appear
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | appāritūrus | appāritūra | appāritūrum | appāritūrī | appāritūrae | appāritūra | |
| genitive | appāritūrī | appāritūrae | appāritūrī | appāritūrōrum | appāritūrārum | appāritūrōrum | |
| dative | appāritūrō | appāritūrō | appāritūrīs | ||||
| accusative | appāritūrum | appāritūram | appāritūrum | appāritūrōs | appāritūrās | appāritūra | |
| ablative | appāritūrō | appāritūrā | appāritūrō | appāritūrīs | |||
| vocative | appāritūre | appāritūra | appāritūrum | appāritūrī | appāritūrae | appāritūra | |