Definify.com
Definition 2025
appositurus
appositurus
Latin
Participle
appositūrus m (feminine appositūra, neuter appositūrum); first/second declension
- about to appoint
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | appositūrus | appositūra | appositūrum | appositūrī | appositūrae | appositūra | |
| genitive | appositūrī | appositūrae | appositūrī | appositūrōrum | appositūrārum | appositūrōrum | |
| dative | appositūrō | appositūrō | appositūrīs | ||||
| accusative | appositūrum | appositūram | appositūrum | appositūrōs | appositūrās | appositūra | |
| ablative | appositūrō | appositūrā | appositūrō | appositūrīs | |||
| vocative | appositūre | appositūra | appositūrum | appositūrī | appositūrae | appositūra | |