Definify.com
Definition 2024
approbaturus
approbaturus
Latin
Participle
approbātūrus m (feminine approbātūra, neuter approbātūrum); first/second declension
- about to approve
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | approbātūrus | approbātūra | approbātūrum | approbātūrī | approbātūrae | approbātūra | |
| genitive | approbātūrī | approbātūrae | approbātūrī | approbātūrōrum | approbātūrārum | approbātūrōrum | |
| dative | approbātūrō | approbātūrō | approbātūrīs | ||||
| accusative | approbātūrum | approbātūram | approbātūrum | approbātūrōs | approbātūrās | approbātūra | |
| ablative | approbātūrō | approbātūrā | approbātūrō | approbātūrīs | |||
| vocative | approbātūre | approbātūra | approbātūrum | approbātūrī | approbātūrae | approbātūra | |