Definify.com
Definition 2024
appronaturus
appronaturus
Latin
Participle
apprōnātūrus m (feminine apprōnātūra, neuter apprōnātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | apprōnātūrus | apprōnātūra | apprōnātūrum | apprōnātūrī | apprōnātūrae | apprōnātūra | |
| genitive | apprōnātūrī | apprōnātūrae | apprōnātūrī | apprōnātūrōrum | apprōnātūrārum | apprōnātūrōrum | |
| dative | apprōnātūrō | apprōnātūrō | apprōnātūrīs | ||||
| accusative | apprōnātūrum | apprōnātūram | apprōnātūrum | apprōnātūrōs | apprōnātūrās | apprōnātūra | |
| ablative | apprōnātūrō | apprōnātūrā | apprōnātūrō | apprōnātūrīs | |||
| vocative | apprōnātūre | apprōnātūra | apprōnātūrum | apprōnātūrī | apprōnātūrae | apprōnātūra | |