Definify.com
Definition 2024
approperaturus
approperaturus
Latin
Participle
approperātūrus m (feminine approperātūra, neuter approperātūrum); first/second declension
- about to accelerate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | approperātūrus | approperātūra | approperātūrum | approperātūrī | approperātūrae | approperātūra | |
| genitive | approperātūrī | approperātūrae | approperātūrī | approperātūrōrum | approperātūrārum | approperātūrōrum | |
| dative | approperātūrō | approperātūrō | approperātūrīs | ||||
| accusative | approperātūrum | approperātūram | approperātūrum | approperātūrōs | approperātūrās | approperātūra | |
| ablative | approperātūrō | approperātūrā | approperātūrō | approperātūrīs | |||
| vocative | approperātūre | approperātūra | approperātūrum | approperātūrī | approperātūrae | approperātūra | |