Definify.com
Definition 2024
appropiaturus
appropiaturus
Latin
Participle
appropiātūrus m (feminine appropiātūra, neuter appropiātūrum); first/second declension
- about to approach
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | appropiātūrus | appropiātūra | appropiātūrum | appropiātūrī | appropiātūrae | appropiātūra | |
| genitive | appropiātūrī | appropiātūrae | appropiātūrī | appropiātūrōrum | appropiātūrārum | appropiātūrōrum | |
| dative | appropiātūrō | appropiātūrō | appropiātūrīs | ||||
| accusative | appropiātūrum | appropiātūram | appropiātūrum | appropiātūrōs | appropiātūrās | appropiātūra | |
| ablative | appropiātūrō | appropiātūrā | appropiātūrō | appropiātūrīs | |||
| vocative | appropiātūre | appropiātūra | appropiātūrum | appropiātūrī | appropiātūrae | appropiātūra | |