Definify.com
Definition 2024
apputaturus
apputaturus
Latin
Participle
apputātūrus m (feminine apputātūra, neuter apputātūrum); first/second declension
- about to evaluate
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | apputātūrus | apputātūra | apputātūrum | apputātūrī | apputātūrae | apputātūra | |
genitive | apputātūrī | apputātūrae | apputātūrī | apputātūrōrum | apputātūrārum | apputātūrōrum | |
dative | apputātūrō | apputātūrō | apputātūrīs | ||||
accusative | apputātūrum | apputātūram | apputātūrum | apputātūrōs | apputātūrās | apputātūra | |
ablative | apputātūrō | apputātūrā | apputātūrō | apputātūrīs | |||
vocative | apputātūre | apputātūra | apputātūrum | apputātūrī | apputātūrae | apputātūra |