Definify.com
Definition 2024
apstāklis
apstāklis
Latvian
Noun
apstāklis m (2nd declension)
- circumstance (phenomenon that exists alongside others and is connected to them)
- svarīgi apstākļi ― important circumstances
- attaisnojoši apstākļi ― attenuating, exculpating circumstances
- noskaidrot dažus apstākļus ― to clarify some circumstances
- sastādot skolēna dienas režīmu, jāievēro daudzi apstākļi: skolēna vecums un klase, cik tālu skola,... ― (when) determining a schoolchild's daily regime, it is necessary to consider many circumstances: the schoolchild's age and class, how far the school is,...
- (usually in the plural) conditions, circumstances, factors (phenomena that affect a given process or the existence of something)
- dabas, meteoroloģiskie apstākļi ― natural, meteorological conditions
- vēsturiskie, sociālie apstākļi ― historical, social conditions
- vietējie apstākļi ― local conditions
- ārkārtēji, labveilīgi apstākļi ― extraordinary, favorable circumstances
- apstākļu maiņa ― change of circumstances
- uzlabot darba apstākļos ― to improve working conditions
- pārbaudīt sanitāros apstākļos ― to check the sanitary conditions
- ārstēties mājas apstākļos ― to receive treatment at home (lit. in home conditions)
- zināmos apstākļos audzēju vīrusi var izraisīt arī citas slimības ― under certain circumstances the tumor viruses can cause also other diseases
- meža apstākļos ābeles ir vai nu lieli krūmi, vai 18-20m augsti koki ― under forest conditions apple trees are either large shrubs or 18-20m tall trees
- material, living conditions
- labi apstākļi ― good (living) conditions
- materiālie apstākļi atļāva normāli dzīvot ― the material conditions allowed normal life
- (grammar, linguistics) circumstance, (adverbial) complement, adverbial
- vietas apstāklis ― (adverbial) complement of place
- lauka apstāklis ― (adverbial) complement of time
- veida apstākļa palīgteikums ― adverbial clause of manner
- apstākļa vārds ― adverb (lit. circumstance word)
Declension
Declension of apstāklis (2nd declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | apstāklis | apstākļi |
accusative (akuzatīvs) | apstākli | apstākļus |
genitive (ģenitīvs) | apstākļa | apstākļu |
dative (datīvs) | apstāklim | apstākļiem |
instrumental (instrumentālis) | apstākli | apstākļiem |
locative (lokatīvs) | apstāklī | apstākļos |
vocative (vokatīvs) | apstākli | apstākļi |
Related terms
References
- ↑ Karulis, Konstantīns (1992), “apstāklis”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, ISBN 9984-700-12-7