Definify.com
Definition 2024
aptaturus
aptaturus
Latin
Participle
aptātūrus m (feminine aptātūra, neuter aptātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | aptātūrus | aptātūra | aptātūrum | aptātūrī | aptātūrae | aptātūra | |
| genitive | aptātūrī | aptātūrae | aptātūrī | aptātūrōrum | aptātūrārum | aptātūrōrum | |
| dative | aptātūrō | aptātūrō | aptātūrīs | ||||
| accusative | aptātūrum | aptātūram | aptātūrum | aptātūrōs | aptātūrās | aptātūra | |
| ablative | aptātūrō | aptātūrā | aptātūrō | aptātūrīs | |||
| vocative | aptātūre | aptātūra | aptātūrum | aptātūrī | aptātūrae | aptātūra | |