Definify.com
Definition 2024
arbitraturus
arbitraturus
Latin
Participle
arbitrātūrus m (feminine arbitrātūra, neuter arbitrātūrum); first/second declension
- about to judge
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | arbitrātūrus | arbitrātūra | arbitrātūrum | arbitrātūrī | arbitrātūrae | arbitrātūra | |
| genitive | arbitrātūrī | arbitrātūrae | arbitrātūrī | arbitrātūrōrum | arbitrātūrārum | arbitrātūrōrum | |
| dative | arbitrātūrō | arbitrātūrō | arbitrātūrīs | ||||
| accusative | arbitrātūrum | arbitrātūram | arbitrātūrum | arbitrātūrōs | arbitrātūrās | arbitrātūra | |
| ablative | arbitrātūrō | arbitrātūrā | arbitrātūrō | arbitrātūrīs | |||
| vocative | arbitrātūre | arbitrātūra | arbitrātūrum | arbitrātūrī | arbitrātūrae | arbitrātūra | |