Definify.com
Definition 2024
argumentaturus
argumentaturus
Latin
Participle
argūmentātūrus m (feminine argūmentātūra, neuter argūmentātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | argūmentātūrus | argūmentātūra | argūmentātūrum | argūmentātūrī | argūmentātūrae | argūmentātūra | |
| genitive | argūmentātūrī | argūmentātūrae | argūmentātūrī | argūmentātūrōrum | argūmentātūrārum | argūmentātūrōrum | |
| dative | argūmentātūrō | argūmentātūrō | argūmentātūrīs | ||||
| accusative | argūmentātūrum | argūmentātūram | argūmentātūrum | argūmentātūrōs | argūmentātūrās | argūmentātūra | |
| ablative | argūmentātūrō | argūmentātūrā | argūmentātūrō | argūmentātūrīs | |||
| vocative | argūmentātūre | argūmentātūra | argūmentātūrum | argūmentātūrī | argūmentātūrae | argūmentātūra | |