Definify.com
Definition 2024
argumentatus
argumentatus
Latin
Participle
argūmentātus m (feminine argūmentāta, neuter argūmentātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | argūmentātus | argūmentāta | argūmentātum | argūmentātī | argūmentātae | argūmentāta | |
| genitive | argūmentātī | argūmentātae | argūmentātī | argūmentātōrum | argūmentātārum | argūmentātōrum | |
| dative | argūmentātō | argūmentātō | argūmentātīs | ||||
| accusative | argūmentātum | argūmentātam | argūmentātum | argūmentātōs | argūmentātās | argūmentāta | |
| ablative | argūmentātō | argūmentātā | argūmentātō | argūmentātīs | |||
| vocative | argūmentāte | argūmentāta | argūmentātum | argūmentātī | argūmentātae | argūmentāta | |