Definify.com
Definition 2024
arguturus
arguturus
Latin
Participle
argūtūrus m (feminine argūtūra, neuter argūtūrum); first/second declension
- about to assert
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | argūtūrus | argūtūra | argūtūrum | argūtūrī | argūtūrae | argūtūra | |
| genitive | argūtūrī | argūtūrae | argūtūrī | argūtūrōrum | argūtūrārum | argūtūrōrum | |
| dative | argūtūrō | argūtūrō | argūtūrīs | ||||
| accusative | argūtūrum | argūtūram | argūtūrum | argūtūrōs | argūtūrās | argūtūra | |
| ablative | argūtūrō | argūtūrā | argūtūrō | argūtūrīs | |||
| vocative | argūtūre | argūtūra | argūtūrum | argūtūrī | argūtūrae | argūtūra | |