Definify.com
Definition 2024
arrogaturus
arrogaturus
Latin
Participle
arrogātūrus m (feminine arrogātūra, neuter arrogātūrum); first/second declension
- about to arrogate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | arrogātūrus | arrogātūra | arrogātūrum | arrogātūrī | arrogātūrae | arrogātūra | |
| genitive | arrogātūrī | arrogātūrae | arrogātūrī | arrogātūrōrum | arrogātūrārum | arrogātūrōrum | |
| dative | arrogātūrō | arrogātūrō | arrogātūrīs | ||||
| accusative | arrogātūrum | arrogātūram | arrogātūrum | arrogātūrōs | arrogātūrās | arrogātūra | |
| ablative | arrogātūrō | arrogātūrā | arrogātūrō | arrogātūrīs | |||
| vocative | arrogātūre | arrogātūra | arrogātūrum | arrogātūrī | arrogātūrae | arrogātūra | |