Definify.com
Definition 2024
artatus
artatus
Latin
Participle
artātus m (feminine artāta, neuter artātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | artātus | artāta | artātum | artātī | artātae | artāta | |
| genitive | artātī | artātae | artātī | artātōrum | artātārum | artātōrum | |
| dative | artātō | artātō | artātīs | ||||
| accusative | artātum | artātam | artātum | artātōs | artātās | artāta | |
| ablative | artātō | artātā | artātō | artātīs | |||
| vocative | artāte | artāta | artātum | artātī | artātae | artāta | |
References
- artatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- ARTATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)