Definify.com
Definition 2025
articulaturus
articulaturus
Latin
Participle
articulātūrus m (feminine articulātūra, neuter articulātūrum); first/second declension
- about to articulate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | articulātūrus | articulātūra | articulātūrum | articulātūrī | articulātūrae | articulātūra | |
| genitive | articulātūrī | articulātūrae | articulātūrī | articulātūrōrum | articulātūrārum | articulātūrōrum | |
| dative | articulātūrō | articulātūrō | articulātūrīs | ||||
| accusative | articulātūrum | articulātūram | articulātūrum | articulātūrōs | articulātūrās | articulātūra | |
| ablative | articulātūrō | articulātūrā | articulātūrō | articulātūrīs | |||
| vocative | articulātūre | articulātūra | articulātūrum | articulātūrī | articulātūrae | articulātūra | |