Definify.com
Definition 2024
asperatus
asperatus
Latin
Participle
asperātus m (feminine asperāta, neuter asperātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | asperātus | asperāta | asperātum | asperātī | asperātae | asperāta | |
genitive | asperātī | asperātae | asperātī | asperātōrum | asperātārum | asperātōrum | |
dative | asperātō | asperātō | asperātīs | ||||
accusative | asperātum | asperātam | asperātum | asperātōs | asperātās | asperāta | |
ablative | asperātō | asperātā | asperātō | asperātīs | |||
vocative | asperāte | asperāta | asperātum | asperātī | asperātae | asperāta |
References
- asperatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “asperatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.