Definify.com
Definition 2025
assectaturus
assectaturus
Latin
Participle
assectātūrus m (feminine assectātūra, neuter assectātūrum); first/second declension
- about to escort
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | assectātūrus | assectātūra | assectātūrum | assectātūrī | assectātūrae | assectātūra | |
| genitive | assectātūrī | assectātūrae | assectātūrī | assectātūrōrum | assectātūrārum | assectātūrōrum | |
| dative | assectātūrō | assectātūrō | assectātūrīs | ||||
| accusative | assectātūrum | assectātūram | assectātūrum | assectātūrōs | assectātūrās | assectātūra | |
| ablative | assectātūrō | assectātūrā | assectātūrō | assectātūrīs | |||
| vocative | assectātūre | assectātūra | assectātūrum | assectātūrī | assectātūrae | assectātūra | |