Definify.com
Definition 2024
asservaturus
asservaturus
Latin
Participle
asservātūrus m (feminine asservātūra, neuter asservātūrum); first/second declension
- about to observe
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | asservātūrus | asservātūra | asservātūrum | asservātūrī | asservātūrae | asservātūra | |
| genitive | asservātūrī | asservātūrae | asservātūrī | asservātūrōrum | asservātūrārum | asservātūrōrum | |
| dative | asservātūrō | asservātūrō | asservātūrīs | ||||
| accusative | asservātūrum | asservātūram | asservātūrum | asservātūrōs | asservātūrās | asservātūra | |
| ablative | asservātūrō | asservātūrā | asservātūrō | asservātūrīs | |||
| vocative | asservātūre | asservātūra | asservātūrum | asservātūrī | asservātūrae | asservātūra | |