Definify.com
Definition 2024
asseveratus
asseveratus
Latin
Participle
assevērātus m (feminine assevērāta, neuter assevērātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | assevērātus | assevērāta | assevērātum | assevērātī | assevērātae | assevērāta | |
| genitive | assevērātī | assevērātae | assevērātī | assevērātōrum | assevērātārum | assevērātōrum | |
| dative | assevērātō | assevērātō | assevērātīs | ||||
| accusative | assevērātum | assevērātam | assevērātum | assevērātōs | assevērātās | assevērāta | |
| ablative | assevērātō | assevērātā | assevērātō | assevērātīs | |||
| vocative | assevērāte | assevērāta | assevērātum | assevērātī | assevērātae | assevērāta | |