Definify.com
Definition 2024
assignaturus
assignaturus
Latin
Participle
assignātūrus m (feminine assignātūra, neuter assignātūrum); first/second declension
- about to assign
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | assignātūrus | assignātūra | assignātūrum | assignātūrī | assignātūrae | assignātūra | |
| genitive | assignātūrī | assignātūrae | assignātūrī | assignātūrōrum | assignātūrārum | assignātūrōrum | |
| dative | assignātūrō | assignātūrō | assignātūrīs | ||||
| accusative | assignātūrum | assignātūram | assignātūrum | assignātūrōs | assignātūrās | assignātūra | |
| ablative | assignātūrō | assignātūrā | assignātūrō | assignātūrīs | |||
| vocative | assignātūre | assignātūra | assignātūrum | assignātūrī | assignātūrae | assignātūra | |