Definify.com
Definition 2024
assimulaturus
assimulaturus
Latin
Participle
assimulātūrus m (feminine assimulātūra, neuter assimulātūrum); first/second declension
- about to assimilate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | assimulātūrus | assimulātūra | assimulātūrum | assimulātūrī | assimulātūrae | assimulātūra | |
| genitive | assimulātūrī | assimulātūrae | assimulātūrī | assimulātūrōrum | assimulātūrārum | assimulātūrōrum | |
| dative | assimulātūrō | assimulātūrō | assimulātūrīs | ||||
| accusative | assimulātūrum | assimulātūram | assimulātūrum | assimulātūrōs | assimulātūrās | assimulātūra | |
| ablative | assimulātūrō | assimulātūrā | assimulātūrō | assimulātūrīs | |||
| vocative | assimulātūre | assimulātūra | assimulātūrum | assimulātūrī | assimulātūrae | assimulātūra | |