Definify.com
Definition 2025
assultaturus
assultaturus
Latin
Participle
assultātūrus m (feminine assultātūra, neuter assultātūrum); first/second declension
- about to attack
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | assultātūrus | assultātūra | assultātūrum | assultātūrī | assultātūrae | assultātūra | |
| genitive | assultātūrī | assultātūrae | assultātūrī | assultātūrōrum | assultātūrārum | assultātūrōrum | |
| dative | assultātūrō | assultātūrō | assultātūrīs | ||||
| accusative | assultātūrum | assultātūram | assultātūrum | assultātūrōs | assultātūrās | assultātūra | |
| ablative | assultātūrō | assultātūrā | assultātūrō | assultātūrīs | |||
| vocative | assultātūre | assultātūra | assultātūrum | assultātūrī | assultātūrae | assultātūra | |