Definify.com
Definition 2024
attaminatus
attaminatus
Latin
Participle
attāminātus m (feminine attāmināta, neuter attāminātum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | attāminātus | attāmināta | attāminātum | attāminātī | attāminātae | attāmināta | |
| genitive | attāminātī | attāminātae | attāminātī | attāminātōrum | attāminātārum | attāminātōrum | |
| dative | attāminātō | attāminātō | attāminātīs | ||||
| accusative | attāminātum | attāminātam | attāminātum | attāminātōs | attāminātās | attāmināta | |
| ablative | attāminātō | attāminātā | attāminātō | attāminātīs | |||
| vocative | attāmināte | attāmināta | attāminātum | attāminātī | attāminātae | attāmināta | |
References
- ATTAMINATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)