Definify.com
Definition 2024
attestatus
attestatus
Latin
Participle
attestātus m (feminine attestāta, neuter attestātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | attestātus | attestāta | attestātum | attestātī | attestātae | attestāta | |
| genitive | attestātī | attestātae | attestātī | attestātōrum | attestātārum | attestātōrum | |
| dative | attestātō | attestātō | attestātīs | ||||
| accusative | attestātum | attestātam | attestātum | attestātōs | attestātās | attestāta | |
| ablative | attestātō | attestātā | attestātō | attestātīs | |||
| vocative | attestāte | attestāta | attestātum | attestātī | attestātae | attestāta | |