Definify.com
Definition 2024
attrectaturus
attrectaturus
Latin
Participle
attrectātūrus m (feminine attrectātūra, neuter attrectātūrum); first/second declension
- about to handle
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | attrectātūrus | attrectātūra | attrectātūrum | attrectātūrī | attrectātūrae | attrectātūra | |
| genitive | attrectātūrī | attrectātūrae | attrectātūrī | attrectātūrōrum | attrectātūrārum | attrectātūrōrum | |
| dative | attrectātūrō | attrectātūrō | attrectātūrīs | ||||
| accusative | attrectātūrum | attrectātūram | attrectātūrum | attrectātūrōs | attrectātūrās | attrectātūra | |
| ablative | attrectātūrō | attrectātūrā | attrectātūrō | attrectātūrīs | |||
| vocative | attrectātūre | attrectātūra | attrectātūrum | attrectātūrī | attrectātūrae | attrectātūra | |