Definify.com
Definition 2024
attribulaturus
attribulaturus
Latin
Participle
attribulātūrus m (feminine attribulātūra, neuter attribulātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | attribulātūrus | attribulātūra | attribulātūrum | attribulātūrī | attribulātūrae | attribulātūra | |
| genitive | attribulātūrī | attribulātūrae | attribulātūrī | attribulātūrōrum | attribulātūrārum | attribulātūrōrum | |
| dative | attribulātūrō | attribulātūrō | attribulātūrīs | ||||
| accusative | attribulātūrum | attribulātūram | attribulātūrum | attribulātūrōs | attribulātūrās | attribulātūra | |
| ablative | attribulātūrō | attribulātūrā | attribulātūrō | attribulātūrīs | |||
| vocative | attribulātūre | attribulātūra | attribulātūrum | attribulātūrī | attribulātūrae | attribulātūra | |