Definify.com
Definition 2024
attributurus
attributurus
Latin
Participle
attribūtūrus m (feminine attribūtūra, neuter attribūtūrum); first/second declension
- about to associate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | attribūtūrus | attribūtūra | attribūtūrum | attribūtūrī | attribūtūrae | attribūtūra | |
| genitive | attribūtūrī | attribūtūrae | attribūtūrī | attribūtūrōrum | attribūtūrārum | attribūtūrōrum | |
| dative | attribūtūrō | attribūtūrō | attribūtūrīs | ||||
| accusative | attribūtūrum | attribūtūram | attribūtūrum | attribūtūrōs | attribūtūrās | attribūtūra | |
| ablative | attribūtūrō | attribūtūrā | attribūtūrō | attribūtūrīs | |||
| vocative | attribūtūre | attribūtūra | attribūtūrum | attribūtūrī | attribūtūrae | attribūtūra | |