Definify.com
Definition 2024
attriturus
attriturus
Latin
Participle
attrītūrus m (feminine attrītūra, neuter attrītūrum); first/second declension
- about to rub
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | attrītūrus | attrītūra | attrītūrum | attrītūrī | attrītūrae | attrītūra | |
| genitive | attrītūrī | attrītūrae | attrītūrī | attrītūrōrum | attrītūrārum | attrītūrōrum | |
| dative | attrītūrō | attrītūrō | attrītūrīs | ||||
| accusative | attrītūrum | attrītūram | attrītūrum | attrītūrōs | attrītūrās | attrītūra | |
| ablative | attrītūrō | attrītūrā | attrītūrō | attrītūrīs | |||
| vocative | attrītūre | attrītūra | attrītūrum | attrītūrī | attrītūrae | attrītūra | |