Definify.com
Definition 2024
aucupaturus
aucupaturus
Latin
Participle
aucupātūrus m (feminine aucupātūra, neuter aucupātūrum); first/second declension
- about to chase
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | aucupātūrus | aucupātūra | aucupātūrum | aucupātūrī | aucupātūrae | aucupātūra | |
| genitive | aucupātūrī | aucupātūrae | aucupātūrī | aucupātūrōrum | aucupātūrārum | aucupātūrōrum | |
| dative | aucupātūrō | aucupātūrō | aucupātūrīs | ||||
| accusative | aucupātūrum | aucupātūram | aucupātūrum | aucupātūrōs | aucupātūrās | aucupātūra | |
| ablative | aucupātūrō | aucupātūrā | aucupātūrō | aucupātūrīs | |||
| vocative | aucupātūre | aucupātūra | aucupātūrum | aucupātūrī | aucupātūrae | aucupātūra | |