Definify.com
Definition 2024
augmentaturus
augmentaturus
Latin
Participle
augmentātūrus m (feminine augmentātūra, neuter augmentātūrum); first/second declension
- about to augment
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | augmentātūrus | augmentātūra | augmentātūrum | augmentātūrī | augmentātūrae | augmentātūra | |
| genitive | augmentātūrī | augmentātūrae | augmentātūrī | augmentātūrōrum | augmentātūrārum | augmentātūrōrum | |
| dative | augmentātūrō | augmentātūrō | augmentātūrīs | ||||
| accusative | augmentātūrum | augmentātūram | augmentātūrum | augmentātūrōs | augmentātūrās | augmentātūra | |
| ablative | augmentātūrō | augmentātūrā | augmentātūrō | augmentātūrīs | |||
| vocative | augmentātūre | augmentātūra | augmentātūrum | augmentātūrī | augmentātūrae | augmentātūra | |