Definify.com
Definition 2024
auscultaturus
auscultaturus
Latin
Participle
auscultātūrus m (feminine auscultātūra, neuter auscultātūrum); first/second declension
- about to listen
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | auscultātūrus | auscultātūra | auscultātūrum | auscultātūrī | auscultātūrae | auscultātūra | |
| genitive | auscultātūrī | auscultātūrae | auscultātūrī | auscultātūrōrum | auscultātūrārum | auscultātūrōrum | |
| dative | auscultātūrō | auscultātūrō | auscultātūrīs | ||||
| accusative | auscultātūrum | auscultātūram | auscultātūrum | auscultātūrōs | auscultātūrās | auscultātūra | |
| ablative | auscultātūrō | auscultātūrā | auscultātūrō | auscultātūrīs | |||
| vocative | auscultātūre | auscultātūra | auscultātūrum | auscultātūrī | auscultātūrae | auscultātūra | |