Definify.com
Definition 2024
auscultatus
auscultatus
Latin
Participle
auscultātus m (feminine auscultāta, neuter auscultātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | auscultātus | auscultāta | auscultātum | auscultātī | auscultātae | auscultāta | |
| genitive | auscultātī | auscultātae | auscultātī | auscultātōrum | auscultātārum | auscultātōrum | |
| dative | auscultātō | auscultātō | auscultātīs | ||||
| accusative | auscultātum | auscultātam | auscultātum | auscultātōs | auscultātās | auscultāta | |
| ablative | auscultātō | auscultātā | auscultātō | auscultātīs | |||
| vocative | auscultāte | auscultāta | auscultātum | auscultātī | auscultātae | auscultāta | |
References
- auscultatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- AUSCULTATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)